Vai Latvijā pastāv kredītu „melnais saraksts”? Kredītvēsture un reģistri

Latvijā nepastāv viens vienots oficiāls aizņēmēju "melnais saraksts". Tas, ko sarunvalodā sauc par melno sarakstu, patiesībā ir jūsu kredītvēsture: ziņas par jūsu kredītiem un to atmaksu, ko glabā Latvijas Bankas Kredītu reģistrs un kredītinformācijas biroji AS "Kredītinformācijas Birojs" un CREFO. Aizdevējs šos datus aplūko, kad pirms kredīta izsniegšanas veic obligāto kredītspējas izvērtējumu.

Mīts par slepenu sarakstu ir izdevīgs krāpniekiem. Cilvēkiem, kuri baidās, ka viņu vārds ir kādā sarakstā, nelegāli aizdevēji sola kredītu neatkarīgi no viņu kredītvēstures vai piedāvā par samaksu "izdzēst" ierakstus. Neviens PTAC licencēts aizdevējs nevar iepriekš apsolīt, ka kredīts tiks piešķirts, un neviens nevar par samaksu izņemt jūs no saraksta, kas neeksistē. Šajā ceļvedī skaidrots, kādi reģistri pastāv un ko tie glabā, kā pārbaudīt un labot savus datus, kā aizdevēji izvērtē pieteikumus, kā atpazīt nelicencētus aizdevējus un kur vērsties pēc palīdzības, ja jums ir parādu problēmas.

Credano ir aizdevumu salīdzināšanas vietne, nevis aizdevējs. Šis raksts ir informatīvs: tas nav kredīta piedāvājums un neaicina aizņemties.

Galvenās atziņas

• Vienota "melnā saraksta" nav: Latvijā nav valsts vai nozares saraksta, kas automātiski liegtu aizņemties. Pastāv kredītu reģistri, kuros fiksēta jūsu kredītu un maksājumu vēsture.
• Savus datus varat pārbaudīt: Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, AS "Kredītinformācijas Birojs" (manakreditvesture.lv) un CREFO (crefobirojs.lv). Ja datos ir kļūda, jums ir tiesības prasīt to labošanu.
• Lēmumu pieņem aizdevējs, nevis reģistrs: katram kreditētājam ir jāizvērtē jūsu kredītspēja, un neviens godprātīgs aizdevējs nevar iepriekš apsolīt, ka kredīts tiks piešķirts.
• Solījums, ka jūsu kredītvēsture netiks pārbaudīta, ir brīdinājuma signāls: pārbaudiet aizdevēju PTAC licencēto aizdevēju reģistrā registri.ptac.gov.lv.
• Izmaksu griesti ir 0,07 % dienā: kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt 0,07 % no kredīta summas dienā.
• Palīdzība parādu gadījumā ir pieejama: saruna ar kreditoru par maksājumu grafiku, pašvaldības sociālais dienests, fiziskās personas maksātnespējas process un PTAC.

Ko cilvēki saprot ar "melno sarakstu"

Runājot par "melno sarakstu", cilvēki parasti domā vienu no divām lietām: viņiem ir atteikts kredīts vai viņi zina, ka agrāk nav maksājuši laikā. Šis vārds rada priekšstatu par vienu oficiālu reģistru, kurā ierakstīts cilvēka vārds un kas liedz aizņemties jebkur. Šāda reģistra nav.

Pastāv kredītinformācijas sistēma: reģistri, kas apkopo faktus par to, kā patērētāji izmanto kredītus un pilda saistības. Tie paši lēmumus nepieņem.

Kādi reģistri pastāv un ko tie glabā

• Latvijas Bankas Kredītu reģistrs - valsts uzturēts reģistrs, kurā bankas un citi likumā noteiktie reģistra dalībnieki sniedz ziņas par aizņēmējiem un viņu saistībām, tostarp par kavētiem maksājumiem. Savus datus Kredītu reģistrā varat pieprasīt Latvijas Bankā.
• AS "Kredītinformācijas Birojs" - kredītinformācijas birojs, kuram datus sniedz daudzi banku un nebanku kreditētāji. Savu kredītvēstures pārskatu varat apskatīt vietnē manakreditvesture.lv.
• CREFO Birojs (crefobirojs.lv) - otrs kredītinformācijas birojs, kura dati daļēji pārklājas ar pirmā biroja datiem un daļēji tos papildina.

Šajos datos var redzēt, kādi kredīti jums ir, kā tie tiek atmaksāti, vai ir bijuši kavēti maksājumi un kuras saistības pašlaik nav izpildītas. Katrs aizdevējs šos datus izvērtē pēc saviem riska kritērijiem, tādēļ divi aizdevēji, skatot vienus un tos pašus datus, var nonākt pie atšķirīgiem secinājumiem. Tas ir pretstats vienotam "melnajam sarakstam".

Ieraksti netiek glabāti bezgalīgi: tos glabā reģistru noteikumos paredzēto laiku, un nokārtotās saistības tiek atzīmētas kā izpildītas.

Kā pārbaudīt savus datus un labot kļūdas

1. Pieprasiet savus datus Latvijas Bankas Kredītu reģistrā un apskatiet pārskatus vietnēs manakreditvesture.lv un crefobirojs.lv. Tā redzēsiet to pašu, ko redz aizdevēji.
2. Salīdziniet ierakstus ar saviem līgumiem un maksājumu apliecinājumiem.
3. Prasiet labot kļūdas. Ja redzat jau atmaksātu saistību, nepareizu summu vai ierakstu, kas uz jums neattiecas, vērsieties pie kreditora, kas ziņas sniedzis, vai pie attiecīgā reģistra. Neprecīzu personas datu labošana ir jūsu tiesības, un par to nav jāmaksā.
4. Saglabājiet saraksti. Ja kļūda netiek novērsta, varat vērsties Datu valsts inspekcijā, kas uzrauga personas datu apstrādi, vai PTAC, ja strīds ir ar kreditoru.

Pamatotus, precīzus ierakstus nevar dzēst ne par samaksu, ne pēc pieprasījuma. Labot var tikai kļūdas.

Kā aizdevēji izvērtē kredītspēju

Latvijas tiesību akti nosaka, ka ikvienam patērētāju kreditētājam pirms kredīta izsniegšanas ir jāizvērtē patērētāja kredītspēja. Šī prasība ir noteikta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un attiecas uz visiem patērētāju kredītiem, arī uz ātrajiem kredītiem. Tās ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas izsniedz licences nebanku kreditētājiem.

Tipiskā izvērtējumā tiek aplūkots:

• Jūsu kredītvēsture Kredītu reģistrā un kredītinformācijas birojos, tostarp neizpildītās saistības un iepriekšējie maksājumu kavējumi.
• Jūsu ienākumi un esošās saistības - bieži vien pēc bankas konta pārskata vai atvērtās bankas (open banking) pārbaudes, lai pārliecinātos, ka maksājumi jums būs pa spēkam.
• Aizdevēja iekšējā vērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā, cik nesen un cik nopietni bijuši maksājumu kavējumi.

Izvērtējuma mērķis ir pārliecināties, ka kredīta maksājumi jums būs pa spēkam. Ja izvērtējums rāda, ka tā nebūs, atteikums pasargā jūs no saistībām, kuras jūs nespētu izpildīt. Ja kredītu atsaka, pamatojoties uz datubāzes pārbaudi, aizdevējam par to jāinformē un jānorāda, kura datubāze izmantota.

Nelicencēti aizdevēji: kā atpazīt krāpniecību

Krāpnieki zina, ka vārdi "melnais saraksts" izraisa trauksmi, tāpēc veido savus piedāvājumus, balstoties uz to. Uzskatiet jebkuru no tālāk minētajām pazīmēm par skaidru brīdinājuma signālu.

Pirms sniedzat kādam savus datus, pārliecinieties, ka aizdevējs ir licencēts: pārbaudiet publisko reģistru vietnē registri.ptac.gov.lv. Ja pakalpojuma sniedzēja tajā nav, neizpaudiet savus datus un neveiciet nekādus maksājumus. Aizņemoties no nelicencēta aizdevēja, jums nav tās aizsardzības, ko nodrošina licencēšana un PTAC uzraudzība. Par aizdomīgiem piedāvājumiem varat ziņot PTAC.

Izmaksu griesti: 0,07 % dienā

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu kopš 2019. gada 1. jūlija kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt 0,07 % no kredīta summas dienā. Atsevišķa maksimālā GPL (gada procentu likmes) nav - saistošais ierobežojums ir dienas izmaksu griesti. Ja kredīts jāatmaksā 3 mēnešu laikā, visas izmaksas kopā turklāt nedrīkst pārsniegt kredīta summu.

Aprēķina ilustrācija (nav piedāvājums): 300 € kredītam ar 90 dienu termiņu maksimālās kopējās izmaksas ir 300 € x 0,0007 x 90 = 18,90 €, tātad kopējā atmaksājamā summa nevar pārsniegt 318,90 €. Griesti attiecas uz visiem patērētāju kredītiem vienādi. Piedāvājums, kurā izmaksas ir augstākas, neatbilst likumam.

Kur meklēt palīdzību, ja ir parādu problēmas

Jauns kredīts esošo parādu segšanai parasti problēmu neatrisina un var palielināt kopējās izmaksas. Ja maksājumi kļūst nepanesami, meklējiet palīdzību pēc iespējas agrāk:

• Jūsu kreditors. Sazinieties ar to, tiklīdz saprotat, ka nespēsiet samaksāt laikā, un jautājiet, vai ir iespējams vienoties par maksājumu grafiku, kas atbilst jūsu ienākumiem. Vienošanos nostipriniet rakstiski.
• Pašvaldības sociālais dienests. Tas var izvērtēt jūsu situāciju un informēt par pašvaldības atbalstu, uz kuru jūs varētu pretendēt.
• Fiziskās personas maksātnespējas process. Ja saistības nav iespējams izpildīt, tiesa var pasludināt fiziskās personas maksātnespējas procesu. Tā gaitā darbojas maksātnespējas procesa administrators, kura darbību uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests. Procesam ir likumā noteikti priekšnoteikumi, tāpēc pirms lēmuma iepazīstieties ar Maksātnespējas kontroles dienesta sniegto informāciju.
• PTAC (ptac.gov.lv). Patērētāju tiesību aizsardzības centrā varat vērsties, ja uzskatāt, ka kreditors vai parādu atguvējs pārkāpj jūsu tiesības, un tur var pārbaudīt aizdevēja licenci.

Vairāk par to, kā aizdevēji vērtē esošās saistības un kur meklēt palīdzību, un par to, kā darbojas kredītvēsture un kur meklēt palīdzību parādu gadījumā, lasiet mūsu ceļvežos.

Kā rīkoties soli pa solim

1. Pārbaudiet savus datus Kredītu reģistrā, vietnē manakreditvesture.lv un vietnē crefobirojs.lv.
2. Izlabojiet atrastās kļūdas. Jums ir tiesības prasīt neprecīzu ierakstu labošanu bez maksas.
3. Sastādiet pārskatu par visām savām saistībām, ienākumiem un izdevumiem.
4. Ja nespējat maksāt, sazinieties ar kreditoru un vērsieties pēc palīdzības pie sociālā dienesta vai PTAC; smagākos gadījumos iepazīstieties ar maksātnespējas procesu.
5. Pārbaudiet jebkuru aizdevēju vietnē registri.ptac.gov.lv un nesniedziet datus nelicencētiem aizdevējiem.
6. Pirms jebkurām jaunām saistībām izvērtējiet, vai maksājumi jums būs pa spēkam. Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Latvijā pastāv oficiāls aizņēmēju melnais saraksts?

Nē. Nepastāv vienots valsts vai nozares "melnais saraksts", kas liegtu jums aizņemties. Aizdevēji izmanto jūsu kredītvēsturi, ko glabā Latvijas Bankas Kredītu reģistrs un kredītinformācijas biroji AS "Kredītinformācijas Birojs" un CREFO. Šie reģistri fiksē kredītus un maksājumu disciplīnu, taču katrs aizdevējs pieņem lēmumu patstāvīgi, balstoties uz šiem datiem un saviem iekšējiem noteikumiem.

Ko darīt, ja aizdevējs atteica kredītu kredītvēstures dēļ?

Vispirms noskaidrojiet, uz kādiem datiem atteikums balstās: ja aizdevējs kredītu atsaka pēc datubāzes pārbaudes, tam par to jāinformē un jānorāda, kura datubāze izmantota. Pēc tam pārbaudiet savus datus attiecīgajā reģistrā un prasiet labot kļūdas. Ja atteikuma iemesls ir neizpildītas saistības, svarīgāk par jaunu pieteikumu ir sakārtot esošos maksājumus un vajadzības gadījumā meklēt palīdzību pie kreditora, pašvaldības sociālā dienesta vai PTAC.

Vai kāds var mani izslēgt no melnā saraksta par samaksu?

Nē, un ikviens, kas to piedāvā, nodarbojas ar krāpniecību. Nepastāv tāds centralizēts saraksts, no kura varētu tikt izdzēsts. Pamatotus ierakstus nav iespējams dzēst par samaksu. Labot var tikai faktiskas kļūdas, un par to nav jāmaksā.

Ko nozīmē, ja kāds sola kredītu neatkarīgi no ierakstiem reģistros?

Tas nozīmē, ka piedāvājums gandrīz noteikti nāk no nelegāla aizdevēja. Latvijas likumi prasa, lai ikviens licencēts aizdevējs izvērtētu jūsu kredītspēju, tādēļ neviens godprātīgs pakalpojuma sniedzējs nevar iepriekš apsolīt, ka kredīts tiks piešķirts. Uztveriet šādu solījumu kā brīdinājuma signālu un pārbaudiet aizdevēju vietnē registri.ptac.gov.lv.

Kā es varu pārbaudīt savu kredītvēsturi?

Pieprasiet savus datus Latvijas Bankas Kredītu reģistrā, apskatiet savu pārskatu AS "Kredītinformācijas Birojs" vietnē manakreditvesture.lv un pārbaudiet informāciju CREFO vietnē crefobirojs.lv. Šajos pārskatos redzami jūsu kredīti, atmaksas vēsture un neizpildītās saistības, tas ir, tas pats, ko redz aizdevēji.

Vai 0,07 % izmaksu ierobežojums attiecas uz visiem patērētāju kredītiem?

Jā. Griesti ir vienādi visiem patērētājiem: kopējās kredīta izmaksas nedrīkst pārsniegt 0,07 % no kredīta summas dienā neatkarīgi no aizņēmēja kredītvēstures. Aizdevējs, kurš piemēro augstākas izmaksas, pārkāpj likumu.

Kur Latvijā var saņemt palīdzību parādu gadījumā?

Vispirms runājiet ar savu kreditoru par maksājumu grafiku. Pašvaldības sociālais dienests var izvērtēt jūsu situāciju un informēt par pieejamo atbalstu. Ja saistības nav iespējams izpildīt, iespējams fiziskās personas maksātnespējas process, kura administratoru darbību uzrauga Maksātnespējas kontroles dienests. Ja uzskatāt, ka tiek pārkāptas jūsu kā patērētāja tiesības, vērsieties PTAC.

Par Credano

Credano ir aizdevumu salīdzināšanas vietne, nevis aizdevējs. Mēs nepieņemam lēmumus par kredīta piešķiršanu, nenosakām procentu likmes un nekad neprasām samaksu par "izslēgšanu no melnā saraksta" vai kredīta apsolīšanu. Šis raksts ir informatīvs un nav kredīta piedāvājums.